Mēs nekad neaizmirstam cilvēkus, kuri bijuši līdzās dzīves smagākajos brīžos. Mīļa cilvēka zaudēšana ir viena no grūtākajām lietām, kas ar mums var notikt. Tā ir sāpīga pieredze, kas rada lielu stresu un nav kas tāds, kam vienkārši var tikt pāri. Ar to mācās sadzīvot un pielāgoties. Ja tavā dzīvē ir kāds tuvs draugs vai ģimenes loceklis, kurš sēro par zaudējumu, lūk, 5 padomi no pieredzējuša apbedīšanas pakalpojumu sniedzēja, kā atbalstīt sērojošu draugu vai ģimenes locekli.

1. Uzklausi ar mīlestību un bez aizspriedumiem

Esi klātesošs un ļauj viņam runāt par aizgājēju un savām sajūtām. Tas palīdz absorbēt zaudējumu un spert soli pretī pieņemšanai. Izvairies no detaļu labošanas pat tad, ja esi bijis klāt notikumā vai dzirdi konkrēto stāstu jau simto reizi. Vienkārši ļauj izteikt savu bēdu. Ļauj runāt un ļauj raudāt. Uzklausi viņa domas un jūtas un paud līdzjūtību par to, ko viņš piedzīvo savās bēdās. Šajā brīdī ir nepieciešams tikai mīlošais atbalsts un klātbūtne.

2. Atzīsti cilvēka sāpes un neuzbāzies ar savu padomu

Pārāk bieži cilvēki definē atbalstu, kā kaut kā sakārtošanu un labošanu, taču mīļota cilvēka zaudēšana nav nekas tāds, ko iespējams labot. Nav vārdu vai darbību, kas varētu padarīt lietas labākas šādā sāpju brīdī, tāpēc svarīgi atzīt, ka šī cilvēka sēras un sāpes ir patiesas. Noliec sevi malā un esi kopā ar viņu sāpēs. Galīgais mērķis ir atbalsts un sniegt šai personai to, kas viņam vajadzīgs, nevis to, kas, mūsuprāt, vajadzīgs. Kad esi kopā ar sērojošo, bieži vien ir grūti zināt, ko teikt, tādēļ cilvēki dabiski tiecas mēģināt likt draugam justies labāk, taču tādā situācijā kā skumjas nekāda runāšana nepalīdzēs.

3. Atceries — atmiņas dziedē, tāpēc nebaidies runāt par aizgājēju

Bērēs un arī pēc tām parasti cilvēki izvairās runāt par aizgājēju, jo baidās satraukt sērojošos tuviniekus, tomēr tam var būt nelabvēlīga ietekme. Lielākā daļa sērojošu cilvēku vēlas runāt un domāt par savu mīļoto, kurš ir aizgājis, un, to darot, sākas dziedināšanas process. Cilvēki vēlas zināt, ka viņu tuvinieki nav aizmirsti. Viņa vārda nosaukšana un atmiņu stāstīšana ir mierinājums. Nebaidies uzdot jautājumus, jo tas ļauj cilvēkam atklāti runāt par savu mīļoto. Jautā par dārgām atmiņām, aizgājēja hobijiem, mīļākajām lietām un smieklīgiem atgadījumiem. Veicini sarunu un atmiņas par mirušo, un vienkārši klausies.

4. Esi patiess un izvairies no banalitātēm

Tādi apgalvojumi kā “Vismaz viņa necieta”, “Viņš vismaz ieraudzīja savu pirmo mazbērnu” un citi līdzīga rakstura izteikumi sērojošiem tuviniekiem nepalīdz. Tā ir kā situācijas nomaskēšana un šķietama šeit palikušo pārdzīvojuma jūtu apslāpēšana. Tas pats attiecas uz banalitātēm. Tādas frāzes kā “Viņam tagad ir labāk” un “Viņa nevēlētos, lai tu skumsti”, un “Laiks dziedē visas brūces” var būt ir patiesas, bet šādi apgalvojumi padara sērojošo tuvinieku pārdzīvojumu mazvērtīgāku.

5. Piedāvā palīdzību, taču ievēro robežas

Labākais, ko vari piedāvāt kādam, kurš sēro, ir apskāviens, klausoša auss un līdzjūtīga klātbūtne, tomēr, arī fiziska palīdzība var būt milzu atbalsts. Praktiskas palīdzības piedāvāšana var būt glābiņš gan apbedīšanas procesa organizēšanā, gan laikā pēc bērēm. Pat tādas šķietami maznozīmīgas lietas kā ēdiena pagatavošana, bērnu pieskatīšana un veļas mazgāšana var būt tieši tas, kas nepieciešams šajā brīdī. Situācijās, kad cilvēkam līdz šim nav bijusi pieredze tuvinieku apbedīšanā, vienmēr iespējams palīdzēt atrast piemērotāko apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju, ēdinātāju un sakārtot citus ar bērēm saistītus jautājumus. Tomēr jābūt arī ļoti piesardzīgiem, jo katrs cilvēks sēro un ar zaudējumu sadzīvo citādāk. Kāds labprāt būs gatavs pieņemt palīdzību, kur pretim cits visu vēlēsies izdarīt pats, lai atgūtu kontroli par savu dzīvi.